svētdiena, 2011. gada 17. aprīlis

SAULAINĀS DIENAS

Lūdzu? Patiešām lūdzu savu daļu vasaras! Tur ir patiešam labi. Sēdēju pie pirts un vēroju horizontu, gremdējos pagājušajā vasarā, un ar katru brīdi ar vien vairāk man likās, ka no stūra iznāks Alīna ar tējas krūzi.Man viņas tur pietrūkst.
Es izbaudīju šodienu un man patika. Kaut arī biju tur tik neilgi, man pietika. Tur man paliek labāk, tur tik ļoti nesāp... Man atliek tikai aizbraukt un visas manas sliktās emocijas pagaist kā nebijušas, it kā nekas nebūtu bijis. Es esmu ''tīra''!
Grr.

pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis

Katram cilvēkam ir sava vēlēšanās, un tās vārdā viņš dzīvo.

Daļa no dvēseles. Katru dienu izvēlies patiesību ar kuru dzīvot.Bet katru dienu labprātāk izvēlētos to vēlēšanos, pēc kuras visvairāk alksti.Izvēlies.Izvēle ir viegla.Cik viegli ir tad, kad ir viegli? Tev saka:,, Ej dzīvē ar smaidu!'' , bet dažkārt tā vien šķiet, ka vairs nekad nespēsi pasmaidīt.Tad, kad nekas nav tā kā ir jābūt. Visbiežāk, lai cik dīvaini tas nešķistu, mēs šaustām paši sevi.Mēs esam nelaimīgi tāpēc, ka neļaujam sev būt laimīgiem.Visā ir viens noslēpums. Laimīgam ir jāiemācās būt pašam. Ir jāiemācās piedot otram, galu galā, ir jāiemācās sadzīvot pašam ar sevi, pieņemt sevi. Un tad, kad būsi piedevis pats sev un pieņēmis visu, kā ir, Tu pat nepamanīsi, ka esi izdzīvojis savu kvēlāko vēlēšanos.

Ar mani mazliet klusuma un nakts. Ieelpo pavasara nakti, tev patiks.

Stāsts ar laimīgām beigām.

Smaids visas dienas garumā, vairs nav bail, ka būs nepatīkami stāvēt skolas vestibilā apmainoties nicīgiem skatieniem. Tik viegli un patīkami.
Pie vainas, drīzāk, par palīgu, sestdienas nakts kur ēdām krūtsgalus un lecām ledainā baseinā. Te tagad ir miers, miers viscaur ķermenim, vēlos, lai tā arī paliek. Tagad atkal ir labi. Un vairāk man nav ko teikt.


Un tad tavs smaids,
Kā mirdzošs stars,
Parādījās acu priekšā.
Neredzams citam,
Bet pazīstams man.
Atkal jutos laimīga,
Kā agrāk.
Kad visas mazās lietas likās lielas,
Bet ezers bija okeāns.