svētdiena, 2011. gada 26. jūnijs

I fell apart, but got back up again.

Piepildījums.Pilnība.Tikai jānokārto dažas lietas, kas palikušas nepabeigtas un tad viss būs labi.
Es varu smaidīt, smieties, trakot, jo man ir dēļ kā to darīt. Un man ir tik sasodīti labi.

svētdiena, 2011. gada 12. jūnijs

FEELING

Rokas apvijušās ap ķermeņiem eksperimentē, meklējot vietu kas iekārdina visvairāk.Maigi skūpsti pāraug mežonīgos tajā brīdī, kad tevi satver aiz vidukļa un piespiež cieši pie sienas, tik cieši, ka esi bezspēcīga šī mežonīgā radījuma priekšā.Uz galda stāvošās mantas visas kā viena ir uz zemes. Vienalga par troksni.Esi tikai Tu un Viņš. Iekāre.Maigs lūpu pieskāriens, tik maigs, ka gandrīz nevar just.Viņš jūk prātā. Rokas matos. Lūpas, kakls, krūtis, viduklis...
Atelpa.
Agrai rīta gaismai vīdot viņš atglauž tavus matus.Atver acis. Pirksti slīd pār vaigu, tālāk pa kaklu, roka maigi apķer plecu.Skatiens. Pirksti maigiem pieskārieniem slīd pār muguru, līdz beidzot ar plaukstu viņš tevi pievelk sev cieši klāt. Jūti viņa smaržu.
Miegs.

trešdiena, 2011. gada 1. jūnijs

UZ NEPAREIZĀ CEĻA

Te nu es esmu, nomaldījusies no visa kam jebkad esmu ticējusi.Šķiet, ka nekam nav nozīmes.Līst asaras.Nožēlojami.Liekas, ka esmu kaut kur tumsā, bet blakus nav neviena, kas parādītu ceļu. Lai gan zinu, ka ir, bet tomēr nav. Viss ir savādāk. Grūtāk. Un man sasodīti sāp. Viss sabrūk manu acu priekšā, sapņiem pārvēršoties pelnos.Un es ar visiem spēkiem turos pie pēdējā, kas palicis, cerot nepazaudēt to, kas palīdz man izdzīvot.
Kad zeme zem kājām pazūd, blakus jābūt kādam, kas palīdz nostāvēt.