Smaids visas dienas garumā, vairs nav bail, ka būs nepatīkami stāvēt skolas vestibilā apmainoties nicīgiem skatieniem. Tik viegli un patīkami.
Pie vainas, drīzāk, par palīgu, sestdienas nakts kur ēdām krūtsgalus un lecām ledainā baseinā. Te tagad ir miers, miers viscaur ķermenim, vēlos, lai tā arī paliek. Tagad atkal ir labi. Un vairāk man nav ko teikt.
Un tad tavs smaids,
Kā mirdzošs stars,
Parādījās acu priekšā.
Neredzams citam,
Bet pazīstams man.
Atkal jutos laimīga,
Kā agrāk.
Kad visas mazās lietas likās lielas,
Bet ezers bija okeāns.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru